Vakara mirdzums.

autors: kusuksa_ [dzejoļi]

Es domāju par vakaru,
Kur tik daudz bālu mākoņu,
Kur saules rieta radīti,
Ir tik daudz eņģeļi!

Tur gaisma zūd aiz mežmalēm,
Tur saule riet pie iedomu tālēm,
Tad pazūd tā vientuļa bet braša
Un debesīm tiek segta sārta sakša.

Bet tad nāk spožās debess acis,
Par zvaigznēm tās saukt kāds ir sācis.
Un mēness gaišu miglu aužot,
Sedz miera segu sirdij snaužot.

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
Lodveida_zibens	2004-06-10 19:33
Jā, nu šis ir pagājušā gadsimta romantisma stils. :) Mani jau vairs neķer. Varbūt kādā īpašā dzīves brīdī.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!