Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tālāk

Vietā, kur ostu nomaina jūra,
Uztici vējam savus matus
Ļauj ūdenim samērcēt pēdas.
Un pamet šo sēkli peldus.

Glāb mani!
Bet nevelc ārā.
Es grimstu.
Tik noturi augšā.

Un varbūt arī Tu,
Spēsi Iemīlēt
To, kam nav krastu.
Viedokļi par dzejoli
 betbetmens  2005-09-10 12:03 
labs
 Amariilis  2005-09-10 15:31 
bullshit
 galvaskauss  2005-09-10 16:11 
Doma saprotama, arī izteiksmei nav ne vainas.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?