Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

vecum vecā dziesma: ak cik man grūti! ak cik man skarbi!

es gribēju … velt akmeņus no kalna un klaigāt pretī dievu sejām
kāpēc neskrēju projām?
gar jūras spoguli
uz aizspoguliju
pie nārām
palikt pie tām

šeit viss izliets
viss noslauktais piens
un tas, kas zemē -
saskābis

es nebēgu
bet sēdēju peļķē
pie siles un šķēpelēm
ar lakatā ievītu seju
Viedokļi par dzejoli
 galvaskauss  2005-09-06 16:00 
Es arī esmu gatavs skriet pie nārām uz palikšanu.
 eugen  2005-09-06 17:50 
..[
 LIFE_KILLS  2005-09-06 21:17 
es arī tur sēdēju.. tai peļķē.. a mož vēl i sēžu...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?