sēž viņa
jau tūkstoš gadus sēž
acis varžu kāju mītas
plaukstu pirksti izšķobīti –  reimatisms
šeit caurvējš velk
sēž viņa
jau tūkstošgadus un dzied
„kāpēc man  likās, ka
esmu zieds
kam apkārt lidinās
ko klusām dziesmiņām valdzina
lai ļaujas  un mīlā kļaujas?
ak, es biju zieds pirms pļaujas”