Rozes trīs vārdi, asaras mēmas....

Vītušas rozes vēl vāzēs man stāv,
Vēja aiznestas jūtas tālumā blāv...
Trīs vārdi pār Tavām kvēlajām lūpām,
Trīs vārdi atmiņu kupenās brien..
...un sapņi, un cerības nenogurst būt,
Vēl mana sirds maldās, tā sāpes vien jūt.
Aiz mēmā loga vēl lietus līst,-
Tās manas asaras, par Tevi, kas klīst..
Nu rozes jau kaltušas, nestāv vairs vāzēs,-
Tās asarās mirkst, kas līst stikla glāzēs..
Sirds lauskas sirdī tik smeldzoši dur,-
Neviens manas sāpes vairs neaptusr..
Es vēlos, lai manas ciešanas zūd,
Lai mana sirds no Tavējās mūk...
Nu rozes jau putekļos sabirzt steidzas,
Kādēļ šīs sāpes vēl neizbeidzas?
Nespēju noklusēt visu, ko jūtu,
Tādēļ Tev savas asaras sūtu-
tās asaras sāļās, ko raudu par Tevi,
Par skaistajiem mirkļiem, ko man reiz devi..
Mīlēt ir just sevī smeldzošas sāpes,
Un pēc pretmīlas negantas slāpes...
Rožu putekļi mēmi man čukst-
Tikai viņam Tava sirds pukst...
Rozes, trīs vārdi, atmiņas kvēlas,
Asaras rit - joprojām vēl mēmas....