serde

autors: ausainais [dzejoļi]

cik pastāvīgs esi kļuvis
piekūns sekls krasts
ārprāta pilni mūsu pelnu trauki
pazudis gājputnu migrācijā
es reizēm pamostos
ar tavu iedomātu roku
es negribēju apžilbt
staru nebūtībā
dodiet gaisu
dodiet gaisu
ĻAUJIET MAN
vēl reizi
norīt

tikai tagad
varu iekalt
augusta pierē
vasaru
un aizmirst
dažādo metru
koka serdi
tavās krūtīs

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
AKAA	2005-08-22 21:59
"iekalt augusta pierē vasaru"... "koka serdi tavās krūtīs" - tas ir labākais!!!!!
malva	2005-08-22 22:05
itin ausaini;) tas nenozīmē - slikti
Drusts	2005-08-23 10:52
Ausainais-nu kā bez šī - "KĀ" - kā TEV izdodas pareizi trāpīt pareizā Laikā pareizā vietā!?!?!?!?!?!?!?!-nepersonificēju - bet Tev sanāk pārāk tieši to man likt "man" ..nav nopūta-laikam lai nepaspruktu bļāviens - sakožās zobi! Paldies Ausainais- ļotākais Paldies Tev atkal!
Drusts	2005-08-30 12:42
Atnācu vēl pie serdes:) hmmm- esmu $eit kā 113.`tais zini- štrunts nē nav štrunts ar Vasaru- viņa tikuntā IR.. bet $odien.. šodien ir Jaurudenis- man ir iesācis patikt.. iesācis patikt arī gaidīt Tavus dzejoļus..

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!