Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

* * *

Es kritu tumsā
Jau kādu mēnesi apmēram
Un gaismu es vairs neredzu
Tik dziļi,pārāk dziļi esmu iekritusi

Vai vēl ilgi jākrīt
Es nespēju sagaidīt savu galu
Savu cieto zemi
Nespēju sagaidīt...
Gribu just sāpes
kad miesa atsitīsies pret zemi
Es klusēšu
Laikam asins peļķē gulēšu
Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-06-09 13:03 
Garīga impotence.
 LIFE_KILLS  2004-06-09 13:46 
atkal tie pašnāvnieki! Nu jau sāk apnikt!
 Nosleepumiite  2004-06-09 13:47 
izklausaas peec narkomaanijas...
 Ernijs1  2004-06-09 14:03 
Es arii beerniibaa iekritu kanalizaacijaa, bet es par to neraxtu ;)
 sanry  2004-06-09 14:12 
Krist tā var ilgi un dikti
Kamēr dvēselei kļūst slikti
Bet, kad gaismu
sagribēsies,
Tad vairs tumsā nepaslēpsies.
 _Orhideja_  2004-06-09 14:19 
njemiet veeraa vecumu, komenteejot dzeju:) taa tomeer ir atbildiiba:) sevishkji ja
dzeja par taadaam teemaam:) un starp citu tiinji meedz iegrimt sevii, lai izshkjiltos
par cilveekiem:) zinaama norma.
 Lodveida_zibens  2004-06-09 14:24 
Pilnīgi piekrītu Orhidejai. Nepaskatījos.

Tāpēc ņemu savus vārdus atpakaļ un
aizvietoju tos ar sekojošiem: "Viss nav tik slikti kā izskatās, pats arī esmu
par šīm tēmām domājis un tomēr izšķīros par labu priekiem, mīlestībai, baudām,
piepildījumiem utt. Attaisnojās! "
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?