skaidra nauda

vakars

aiz skatuves dēļiem mīt ritms
Amster dama
Amster dama
es neko no tā nesaprotu
bet man patīk
reizēm skaisti sāp
kad sauc uz
ti ti tā

nakts

skaņu pielijušā
ķermenis un gars dziesmā
skatās improvizēti
es šonakt gribu tevī nakšņot
tie satiksies uz bungu plēves
noraus drēbes pieplaks riesām krūtīm
mīlēsies mīlēsies mīlēsies
sinhronos džeza standartos
līdz trotuāriem nebūs gaisa
smoga telpā tie sajauks
galvas viens otram
sapīsies melīgās pasakās
sajuks prātā visbeidzot
klusēs
kad pār rokām tikai sviedru pilēm
būs spēka ritēt

rīts

elpas kāri tvers piesmēķētu telpu
čauganām lūpām skūpstīs mierīgus krastus
es to nosaukšu tavā vārdā
ielikšu rāmī
ziemā
nervozi pīpēdams
gaidīšu vēstuli
par gabaliņu no sveša prieka
par gabaliņu no
ti ti tā
es tevi palaidīšu vaļā
neturot
tu mana
tu mana
ar ti ti tā