Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
mosh kaut kas
Jaa,nu peec dabas esmu es jautrs,
galiigi neesmu es kautrs. Taapeec arii neesmu veel shai dziivee nosliicis, ir visaadi gaajis, ir dazhaadi sanaacis. Bet tomeer vairaak bijis i slikti, kad citi uz tevi ne par ko i pikti, blauj tie virsuu tev dikti, saproti,ljoti,ljoti nikni. Bet labaak jau taa, nekaa, kad sazveerestiibas aiz muguras notiek, tad to4na sajuuta, ka galva driiz paar giljotiinu jaanoliek. He,tad juutos kaa purvaa dziljaa iestidzis, tad tev jaaizliekaas,ka esi sastindzis. Tu nedriiksti kusteeties,raustities,izteikties, lai uz priekshu atkal vareetu doties. Saproti,tu nekaadi netiec taalaak, tu vairs nejuuties savaa varaa, jo tas purvs nelaizh tevi valjaa, un tu domaa,ka driiz sajuksi praataa. Muusu ceriibu pils, taapat 1x dils. juus te varat domaat,ka es sliikstu depresijaa, lietaa,kura ieved regresijaa. Bet taa nav, to zinu sen jau. vienkaarshi,taada ir dziive
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|