Mātei

autors: saakums [dzejoļi]

Kā gleznākie zemsaules ziedoņa zvani
Un eņģeļa spārnu vēsmaini švīksti
Uz debesīm zemi un jūru tu skani
Un iedves tiem radības patieso līksmi

Uz ceļiem tev priekšā lai nometās dievi
Tu nabagiem templis un gurdiem
Uz rokām tavām tik maigi un liegi
Ir dzīvība nesta caur tūkstoši gadiem

Nav jāmeklē sajust šo ziedoņa dvesmu
Ar vārdu pirmo ikviens no mums sāk
Es patiesi tevi tik mīlējis esmu
Māt manu vienīgo māt

/2000.g/

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Lodveida_zibens	2004-06-09 13:11
Epohāli. Man epohālais ne pārāk tīk, jo tas ir mākslīgs. Mātes moka tēvus, tēvi mātes un tas rezultējas bērnos. Tas, protams, netraucē mīlēt māti, bet kā jau teicu pārāk epohāli.
GreenyFrogy	2004-06-09 13:24
Man ljoti patika:)
izdosies	2004-06-09 15:14
labs
izdosies_	2005-04-11 18:00
tieši tagad izjūtu šī dzejoļa patieso garšu...!!!
saakums	2005-05-08 21:44
JAAAA, epohaali! Un kas no taa?! Epohaali vai savaadaak, miilestiiba pret maati izpauzjaas pat vajadziigaa briidii vienkaarshi pakluseet:))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!