Ieskauta dūmos

Sēžu uz palodzes,
velku d;umu pēc dūma,
skatos lejā cilvēkos
Visi tik aizņemti sevī
Ieskauta dūmos es atceros tevi
Kā teici, ka nevajag
Kā pirmoreiz samini cigareti manu
Atceros kur tevi toreiz sūtīju, ko domāju,
bet ievelkot kārtējo dūmu
tam vairs nav jēgas, jo
aizgāji tu
Tikai tagad saprotu ka tev es būtu mainījusies, bet
bij jau par vēlu
arī kad asarām acīs saucu tavu vārdu
tu neatskatījies
Un paveroties lejā redzu kā viss apstājas
cilvēki sastājas aplī,
dzirdu viņu izmisušās balsis
Pie viņu kājām ir asins peļķe,
kas ieskauj melnu līķi
Te pēkšņi izdzirdu-
man sms pienākusi
Un pazūd asiņu peļķe
un meitenes līķis,
cilvēki atkal ielīduši sevī
un es aizmirstu visu, kas noticis izmetos cigareti pa logu
un tā līdz rītdienai, kad atkal pīpēšu savu
pēdējo cigareti...
pieminot tevi.