aplaizi kamēr salda

autors: cikala [dzejoļi]

piesmej mani un mani
un mani
kā es gribu smieties
skaļi kā debesis

cik tu mēdz būt vieds!
kad zīlē nākotni manās cirtās un nāsīs

ne vairs bezdibeņi mani vēlas
tik saldu

tu plūsti vēnās

bet es atkal lienu uz vēdera un vārtos
tev pie kājām kā čūskulēns
uz melnu miglu
savos putekšņos
laizīt skrambas

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
metafora	2005-08-11 17:08
esmu sajūsmā par pirmajām rindām!
janska	2005-08-11 17:25
wo, beidzot pareizi! ui,kā zaļš eliksīrs manām smadzenēm:)))
liecika	2005-08-11 17:48
ak tu, cikaliņ, tu jau atkal veldzē manu sažuvušo dvēseli.. :)))
eugen	2005-08-11 18:26
]
jakobine	2005-08-13 20:03
..tiešām labs, ko tur lai saka..

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!