Mans vilciens.

autors: sikatrons [dzejoļi]

Tas vilciens
ir aizgājis,
nokavēju,
nepaspēju,
baidījos riskēt,
baidījos mīlēt,
baidījos ļoti,
ka tas var
man sāpēt.
Nelaikā sevi
pažēloju,
tā arī tevi
pazaudēju.
Tagad vienīgi
varu ķert vēju...
Uz dzīves perona
stāvu es viena,
vai tā ir nakts,
vai tā ir diena,
iet ļaudis
un vilcieni
garām
man
garām....

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Agucis17	2005-08-11 11:54
ja taa ir dziives iisteniiba tad nenozeelo...tas nav taa veerts...kas bijis tas bijis........laiku pagriest atpakall nevar..ja tu kaadreiz par kautko ssaubies tad labaak necenties kautko dariit...tas buus veltiigi........dziivo taalaak.....izbaudi dziivi kameer vel vari.........((=
metafora	2005-08-11 16:54
kas tad ir labāk un mazāk sāpīgāk - nepaspēt vai nokavēt?
sikatrons	2005-08-11 19:02
laikam jau nedzīvot...
Tutina	2005-08-17 13:58
dzīvot nozīmē ciest!!!! super!
Monami	2005-10-18 23:23
Laudis neiet garaam-iet taisni pie tevis:) Taa gan Sikatroninj:)
ruveniec	2008-06-08 09:58
Vai esi lasījusi Pravieti...?

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!