Varavīksne

Ar atšūtu maliņu
Sintētiski viegls aizkars skar grīdas torņus,
Pilsētas upes vilnis,
Barjera, gaisma,
Barjera, vilnis pret sienu.

Un paļāvīgi notek ūdens,
Un pirksti ievelk pār stīgām stigas.
Beidzot, pilnīgi kaila elpai
Taviem vārdiem pavērta,
Visiem slēptiem vārdiem aiz lūpu vaļņiem,
Pietiks ar v v ie n u vār ddu,
Ar mēles galu.

Rupju,
Vertikālās stīgās...

Palīdzi man!
Neļauj kritienu,
Ļauj nobrāzties pret raupjo granīta siltumu līdz zemākai zemei zemu.
Smilšu karsti.
Piespied,
Kailu kritienā pret sienu!