DIPTIHS. Amēlija I

Es biju tāda Pierīgas rajona
Amēlija.
Tikai dikti rijīga.
(Gribējās izgaršot dzīvi)
Klīdu pa ielām
Un spēlēju likteni
Līdz dabūju darbiņu
Kafejnīcā.
Domājat, meklēju tur mūža mīlu?
Nē!
Vienkārši mazgāju traukus!
Piebēru porcijām piparus divtik,
Dzīvoju spontāni-
Ziniet, kā filmās.
Centos būt radoša.
Visur esoša,
Neprognozējama.
Neordināra.
Līdz sapinos beidzot pati
Savos
Tīklos.