Jebkuram ceļu neredzošam cilvēkaam.

Vai patiess ceļš ko izvēlējies Tu?
Vai skaidri redzi mērķi ceļa galā?
Vai savā dzīvē balsti tumsību,
Vai maldugunis velk no ceļa malā?

Vai gribi sasniegt spožu zvaigzni tālē plašā?
Vai pazust dziļā mežā rūgtā purvā?
Par daudz ir tādu nejēdzīgu mūžu
Kamdēļ Tev neņemt virsroku pār tiem?

Tev nešķiet šādi velkoties Tu grimsti?
Un savu brīnišķīgo prātu beidz?
Tu brīnumskaistus darbus radīt vari,
Bet pagaidām vel tumsas ceļu steidz…

Reiz atver acis, paskaties visapkārt!
Kas ir tas, kas melnam būt Tev liek?
To visu vienā mirklī samīdīt,
Un mirdzēt pāri visam košā spozmē.

Uz pilnību, uz dzīvi pilnu krāsām
Pie gaišiem draugiem drīzi ātrāk steidz.
Vel ieklausies tai balsī dziļi sevī
Un klausies, varbūt lūdz Tev tā: ”Jel beidz!!!”