uzraksti`ju un atstāju..

Tu nomiri mīlestībā
un tas ir skaisti.
Bet nevienas pasaules sāpes
tev nelikās tādas.
...jo mīlestības nebija
...jo nāves nebija
..jo nebija nekā
jo..
tu izdrāzi sevi
viņa akluma priekšā
tu atdevi sevi
tukšumā
..neviens tā nemīlētu kā tu
neviens sevi tā neiznīcināja
..tā ir vientulība
jau vairs bez sevis
IZDRĀZ MANI,izdrāz mani!
bljaaaa,mīli mani!!!
"bet tu sevi neuztrauc"
A ???
tu sajauci visu
tu iemiesoji mīlestību,
viņš tikai pagadījās ceļā
bet tu to padarīji par īstu
un tu meklēji ko īstu
bet tēloji,biji akla
APZINAATI
tik nepareiza,tu dumaa
viss dzīvē ir savādāk
tu meklēji par dziļu
pelķē
..un ir tikai peļķes
..un skan tas viss kaa
mīlasdziesmā debilā...
un tu nezini ko nolādeet
tu esi pārāk gudra-
tu nespeej sev piedot
tu esi pārāka
ko dotu nāve?
tu raksti un raksti
un saproti ka grimsti vēl dziļāk
un saproti ka nevajag,
ka jāizvēlas cits ceļš
varbūt nē..
Atbildiet kāds!!
kur ir tā nolādētā jēga?
kur ir mīlestība,sāpes???
nekā tāda nav un nebija..
un ko tad es jūtu???
kas tur notiek???sirdī??
tā vēl nav bijis...
Un ar visu to
esi tikai puteklis
bet svarīgs...
..bet puteklis
un pasaules harmonija prasa ..
KO?
tu prasi...
..samīļo manas sāpes.