Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

pirmā milestiba

Es dzīvoju savu dzīvi
Es domāju savas domas
Es jutu -vienkārši nejutu.
Tu lēnēm ienāci manās domās
Manā dzīvē ,manās jūtās
Tu parādīji man pasauli
Nejau vienkāršu pasauli
Bet ar jūtām ,mīlestību un sapņiem
Tu ļāvi man sapņot
Tu devi man savu siltumu un mīļumu
Tu liki man uzplaukt no jauna
Es tevi par to iemileju
Man bija bail...
Bail no jūtām ko jūtu pret tevi
Bail ,ka reiz tas viss nepagaisīs
Es tevi tik ļoti mīlu
Es tevi tik ļoti vēlos sev blakus ik brīdi
Man nepietiek ar pāris sekundēm,minūtēm ,stundām
Tu esi kā gaiss,kas nekad nezudīs
Kā zvaigzne,kas vienmēr spīdēs
Kā cerība ,kas vienmēr manā sirdī mīt
Bet vai vienmēr ...
Viedokļi par dzejoli
 leliite15  2005-07-31 16:24 
šo dzejoli es veltīju savam miljotajam cilvēkam
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?