Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Uz kraujas rudzu laukā( Selindžers).

Dod savu roku man un iesim...
teica cilvēks, Cilvēciņš mazs
teica, kad man bija grūti
pats, vēl ietilpdams zem manas hūtes,
sniedza roku, roķeli...un sevi
ejam mēs kur acis rāda
uz krauju rudzu laukā
eju es un..bērnība mana jaukā
man galvā mīļā cepure
zem sirds-cilvēciņa dvēsele...
Viedokļi par dzejoli
 izdosies_  2005-07-28 14:15 
teica,kad man bija grūti

un sadzirdēja

tā lietuslāse,kas
nolija pār mani

un
veldzēja Dvēseli manu

un sadzirdēja tas vējš,
kurš atlaidās
un sirdi man
noglāstīja

kad man bija grūti
 spirkalka  2005-07-29 09:16 
man galvaa miiljaa cepure...:)
[vecais zaabacinjsh..
mana
beerniiba...
nepanesami...
spiezh:)]
tik jaux!!!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?