sapņi -nekas....

Nekas ir viss, kas pasaulē mīt.
Tas nav nekas!
Kaut kas, kas manu sirdi silda un manus pirkstus apdedzina.
Kad beidzas sapnis mans,
Es pamostos, bet jūtos vīlusies,
Jo neredzu vairs sapņu brīnumus....
Tik dzīves murgus....
Bet arī dzīve mēdz kā sapnis būt
Tu par ko vien vēlies vari kļūt....
Tik neaizmirsti sapņi vienmēr beidzas.
Nezinu vai tie kur steidzas....
Tie kā baltas dūjas pazūd mūsu atmiņās.
Vienmēr sapņi aizsteidzas, vienmēr citi ierodas.
Skaisti sapņi, dažreiz noslēpumiem pilni,
Nu man garām slīd....
Tie kātālas debesis, priecē mūsu sirdis.
Kaut caur skumjām, dažrei neredzami tie.
Tie tomēr ir!
Aizver savas acis,aizlido un paskaties.....
Tie sēž un gaida mūs zem spožām zvaigznēm
debesīs....