roz as pro - tul es vēs

ir tāda vieta, kur kaijas pulcējas brīdi pirms saulrieta. tā ir klusa un droša no cilvēku trokšņiem. jūra piepilda klusumu ar klusu šalkoņu. kārkli, kas ieskāvuši kāpas klusu čukst. ja uzmanīgi ieklausās. var sadzirdēt noslēpumus, ko tiem ietinis zaros vējš no aizjūras zemēm....

...tie stāsta par nārām ar jūras zilām acīm un rietošas saules sarkaniem matiem. stāsta par jūras briesmoņiem, kas gūsta nāras un skalda ar savām dusmām viļņus. stāsta par debesu iemītniekiem, kas cīnās un uzvar. stāsta par…
neskumsti! kaijas nes laimi spārnos un ietin to mākoņos. tur tā droši lidinās līdz pirmajam pērkonam. tad nolīst lejā pār visam dzīvām radībām un aplaimo tās dzīvībai, lai tās augtu un zaļotu. zaļo un audz!

..tie stāsta par smiltīm, kas krastā klusi čukst miega dziesmiņas gliemežvākiem, kuri nelaimīgi guļ krastā. smiltis ceļotājas. tās sajūtot stiprākas vēsmas savācas kopā un dodas ceļā, pat nedomājot, vai paliks pēdas un atmiņas.

..tie stāsta par debesu ganiem, kas vāc zvaigznes kopā, nospodrina tās, izšņauc tām degunus, ja tās ieraudājušās par kādu nepiepildītu sapni vai neizteiktu vēlēšanos šeit uz zemes.

..tie stāsta par kādu ezera feju, kas aizsnaudusies mūžīgā miegā un nekad nemodīsies šai saulei. tā redz brīnumainus sapņus. ikkatrs, kam ir balta dvēsele, spēj atrast to ezera dzelmē un redzēt netveramos sapņus, kas aplido viņu, kā viegla smarža aplido tikko izplaukušu rozes pumpuru.

ir tāda vieta, un es gaidīšu, kad tu man lidosi līdz. vai lidosi?


[še pat. sen]