mūza

Ilgi domāju, apsvēru un analizēju,
Kādēļ Dievs, mani atkal iebuktēji,
Ne bez iemesla, un ne tāpēc ka tā sagribēji,
Tu mani ļauties straumei atturēji.

Sūtīji Mūzu lai mani iedvesmotu,
Ne abžilbtu, bet lai apgaismotu,
Lai īsu mirkli spārnos palidotu,
Savu haotisko pasauli sakārtotu!

Šī Mūza nebija mans enjģelis nakotnē,
Tikai pierādījums ka viņi eksistē,
Kaut ideāla, perfekta jebkurā saskarsmē,
Tā jūt iztukšotā dvēsele, savā izpratnē.

Nedrīkst mīlēt tikai sajūtas pēc,
Ne arī tādēļ lai sirds asiņot beidz,
Tālejoši mērķi tam, ko Dievs ar manu dzīvi veic,
Lai celtos japakrīt, un jāsaprot KĀPĒC!