Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

viņam

dūmos izkūp pēdējā cerība ka kaut kas mainīsies
uzlūkojot tavu foto uz mirkli liekas mūžība izplēn un to neatgriezt
nebija jūtu bija tikai meli un tie paliek un grauž mani iekšēji un izspļauj
radzot atkal matus kuros reiz bija mana roka
sienu uz kuars bija manas jūtas
nagus kuri kaut arī melni bet slīdēja pār mani
gribas kliegt bat nespēju
jo no manis salts klusums tik plūst
kā jūra- nemitīgi un asi

tāda es esmu
tāda biju
tāda atraidīta
navajadzīga
izspļauta...
Viedokļi par dzejoli
 Nakts_Lietus  2005-07-16 22:11 
tas laikam veltiits tam,kursh staigaa ar dzeltenaam saulesbrilleem,un maaciijaas
dalp.5.vsk. 9.klasee,vai ne?Un veel vinjam bija kaut kaads apgjeerba gabals (laikam
krekls) ar nirvanas atteelu.
 be_be_be  2005-07-16 22:39 
kkaa it kaa ir ok, bet savaa zinjaa atkal nav... briizhiem neizprotu sho dzejoli, bet
lai taadi nebuutu jaaraksta - nevajag pielaist savai dveeselei nevienu tik tuvu, lai
bez vinja nevareetu dziivot...=-
 intra  2005-07-17 12:46 
...ja viss būtu tik vienkārši!
 domaas_par_tevi  2005-07-18 13:10 
pielaizhot kaadu par tuvu,gribas to patureet,bet patureet nevar NEKO...
 666th_hells_child  2005-07-18 15:51 
nakts_lietus tas ir veltiits kaadam kursh nav maaciijies 5 vsk un vinjsh ne tuvu
vinjsm nav liidziix...
 sherilla  2005-07-18 22:38 
iespaidīgi...
 Bils  2005-07-19 13:13 
cikiem ir jaatdodas, lai saprastu...kas ir MIILESTIIBA...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?