Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
viņam
dūmos izkūp pēdējā cerība ka kaut kas mainīsies
uzlūkojot tavu foto uz mirkli liekas mūžība izplēn un to neatgriezt nebija jūtu bija tikai meli un tie paliek un grauž mani iekšēji un izspļauj radzot atkal matus kuros reiz bija mana roka sienu uz kuars bija manas jūtas nagus kuri kaut arī melni bet slīdēja pār mani gribas kliegt bat nespēju jo no manis salts klusums tik plūst kā jūra- nemitīgi un asi tāda es esmu tāda biju tāda atraidīta navajadzīga izspļauta...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|