laiks iet

Dažreiz pietiek tikai acis uz augšu pacelt
Un sirds to akmeni wairs nespēj welt.
Wārdi kā nātres kailās pēdās dzeļ,
Esmu tukšs, bet wiņš smeļ...

Stājies, lūdzu, kaut uz īsu brīdi raut,
Patiesības patronām karstām šaut.
Wai newari, uz mirkli kaut,
Man tikai wēl reizi ieelpot ļaut?

Iestājusies tumša, dziļa nakts,
Putekļiem aizaudzis pēdējais kakts.
Katrs mirklis, man tagad liekas zagts
Pietiek... gana kapu jau rakts.