Atraisi mezglu.

Ja es atraisīšu savas jūtas, tevi tā kā mazu bēnu
aijās,guldinās, apmīlos, cels,no rīta modinās,godinās.
Tās tevi pacels,metīs,spārdīs,nievās,mīlēs,pels.
Bet es baidos atvērt sevi,itkā pieņemts nav.
Sasietas tās iebāzīšu ,melnā maisā pagrabā.
Varbūt kādreiz būs kāds cilvēks.Ārā izvilkšu tad to.
Puteklīšus nopūtīšu arī mezglu nogriezīšu.
Bet varbūt ka pienāks diena,rokas neklausīs man vairs.
Nebūs man vairs it neviena...jūtas nomirs pagrabā.