Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

..nieki niecinji [10]

ar vieglu pirxtu galu pieskārienu
tam maigumam tai gaismā
ko izstaro tā saules ieleja starp krūtīm
tu uzzīmē tās trauslās kā punktētās
un drusku lauztās līnijas
un nebeidzamos ceļus
pa kuŗiem iet un nākt
un nekad nepanākt
to apsolījumu un staru
ko ņemt un nekad nepaņemt
smaidi satiekas un acis vairās
es aizgriežos no sveša stāsta
es visu atceros un zinu
tik bāra tukša ir mana tālā pietura
es izkāpju un eju barot vientulību

* * *

alus atjauno līdzsvaru un krāsas
lapu zaļās ēnas viegli šūpojas
atceras un nomirst pavasari
vēl tālu priekšā augļu laix
un rudens tušas zīmēti
tie kailie kailie atmiņu un
vientulības zari



Viedokļi par dzejoli
 Neliete  2005-07-13 09:35 
Pirmais teksts ierakstījās kaut kur starp ādu un nervu galiem... :) [nu ļoti,
ļoti...]
 malva  2005-07-13 09:42 
...
 spirkalka  2005-07-13 10:21 
kolosaals:)
tieshaam dziljsh, vismaz man taada sajuuta....
 LIFE_KILLS  2005-07-13 10:28 
vientulība+vientulība=vientulība
 Ade  2005-07-13 14:20 
patiesi jauks
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?