Vienkaarshi un briivi..

autors: _zjozefiine_ [dzejoļi]

No sirds es nespeeju nomazgaat reetu,
Kaut tu mani miileet speetu
Klusiibaa skuupstu sniegt,
Es tev to nespeetu liegt
Es tev zjeeli vaardus dvestu,
Tu tos necienjaa pret sienu mestu
Es cieshanaas vienkaarshi dziivotu tev,
Zinot ka nedabuushu tevi vairs sev
Taa ir nelaimiiga aizietu,
Ar zemi kopaa sapluustu
Kaa engjelis tevi veerotu,
Un sapees seerotu
Par pagaatnes laimi domaatu,
Par tagadnes cieshanaam runaatu
Tevi laimiigu redzeetu,
Man ar to pietiktu..

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Komeeta_Naak	2005-07-12 10:24
Patiesībā man pat patika. Prasās vēl kaut kas perversāks vēl, bet nu ja autore uzskata, ka tas neatbilst situācijai, tad labi.
Agucis17	2005-07-14 23:57
IDEĀLS DEJOLITIS!!TEV LABI SANAK((= VAR NOPRAST KA ESI DAUDZ CIETUSI!!!
_zjozefiine_	2005-07-15 18:26
es neesmu cietusi.. wot tur arii ir civleeku probleema ka vinji izlasot dzejoli uzreiz to attiecina uz autooru.. tas nav pareizi, jo varbuut autoors vnk raksta skaistus vaardus un neko vairaak.. kaa piemeeram es.. tas nav jaatiecina uz mani, tie vaardi ir varbuut kaada civleeka cieshanas.. kapeec uzreiz manas? man vienkaarshi patiik skaisti rakstiit, ta arii viss.. ;)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!