Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

vakara romance

Krēslas mēmās lūpas un cieši saņaugtās dūres,
nakts melnuma atspulgā
pamudina no tilta lēkt atvarā.

kad atkal viļņu kampienos tieku,
tveru gaišumu svešajam acīs..

nu spārnotu atbalsuspilvenos gulstos...
Viedokļi par dzejoli
 Komeeta_Naak  2005-07-07 14:55 
:) Vispār tīri labi patika. Bišķi atsita Gaišā piemiņā, laikam arī tāpēc.
 u_n_a  2005-07-07 16:42 
šis ir labais =)
 NicolaB  2005-07-07 16:43 
Šajā dzejā jaušamas pašnāvnieciska tieksmes...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?