Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

vīzija VII [džezpresija]

tik jocīgi ir nolīt tev uz pieres
un klausīties kā melns vīrs
savu dzīves elpu filtrē caur saksofonu

mazi džeza gariņi ložņā ap viskija glāzēm
vēl neizdzertajām, un ledus gabaliņi tajās
mulsi koķetē ar sarkaniem lūpu nospiedumiem

pirksti klusi bungā pa galdu
nenoslaucītu un izrakstītu
sārtiem, dzelteniem un caurspīdīgiem nospiedumu riņķiem

salipuši viens otrā nemierīgi snauž pelni
kāds nav nodzēsis cigareti
vēl jocīgāk būtu palikt tev uz pieres mūžīgi

6_VII_2005
Viedokļi par dzejoli
 eugen  2005-07-06 17:27 
...............
 Turorist  2005-07-06 17:39 
... un arī nevarētu palikt mūžīgi - Jazz nav statisks tikai reizēm piekusis.
 Komeeta_Naak  2005-07-06 22:14 
Jā, ir labi. Man patīk lasīt interesanto.
 huntingbun  2005-07-08 22:02 
++
 taustinsh  2005-07-12 23:59 
šis man patīk. svaigs. bet laikam mans komentārs vairs nav tik svaigs. :))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?