maza un bezspeeciiga

autors: wonwojaazh [dzejoļi]

maza, bezspeeciiga sirsninja kaktaa blja un asaras teeree!
teelo muljkji un piesaiata mushas!
taa tup kaktaa un zjeelo pati sevi!
saaljas asaras jau liidz potiiteem sniedzaas!
kaaju pirksti kaa vecau tantei sakrokojushies!
sirsninja raud jo neviens vinju negrib!
vinju nosoda par to kas vinja ir!
arii nevienam neruup tas ko vinjai kaarojaas!
vinjai grib buut saprasta un arii palutinaata!
nedaudz vairaak siltuma, miilju vaardu...

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
Ade	2005-07-02 23:31
saape jau nu noteikti ka tevii milziiga (juutu liidz) bet nu kaa dzeja- atbaidosha
viibotne	2005-07-03 08:40
savu sāpi saujā slēpu sasildīju, sasaldēju. savu sāpi sirdī slēdzu sasaldēju , sasildīju.
Komeeta_Naak	2005-07-04 15:11
Samērā labs es pat teiktu. Ir dažas lietas, kas liek noticēt.
AneTT	2005-07-05 22:26
Paraudi, bus vieglāk!Gan jau drīz atradīsi to, kurš salāpīs sirsniņu.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!