rūķītis

autors: u_n_a [dzejoļi]

Par pusnakti
galvu noliecis
un sakņupis
smejas mazs rūķītis.
Vējš norāvis
viņa burukuģim
enkuru un
nezināmās tālēs
lielo ozollapu aizpūtis.
Kur esi mana
nākamā pietura?
No ozola noburtā,
tā turpmāk būs atrauta!
Prieku par to neslēpj viņš.
sapnis lolots un piepildīts -
ir palaists dzīvē
mazs rūķītis...

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Ade	2005-06-28 16:18
kaadeelj man ruukjiishi nepatiik?... laikam ar taadeelj...- - -
spirkalka	2005-06-28 16:35
kaadeelj Ade, buudama jauka, ljaujas nejauciibaam?:) (es Tev tieshaam sekoju - joks, he-he)
u_n_a	2005-06-28 16:40
rūķīši paši kā radīti nejaucībām, galvas jaukšanai un riebeklībām =)
dann	2005-06-28 20:22
kas ir rūķītis? kāpēc... cilvēkiem?
u_n_a	2005-06-29 09:25
pārlasiju piecreiz un tā arī nesapratu - "kāpēc... cilvēkiem?"
dann	2005-06-30 18:36
Nav dzirdēts, ka kāda cita dzīvā būtne pēc rūķīšiem ilgotos...:))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!