bez nosaukuma...

autors: marcopolo [dzejoļi]

Tu mana mazaa,skaistaa,
Es veelos tikai Tevi,
Lai vareetu Tev sniegt,
To visu gaisho, silto kas man ir,
Tev zvaigzni nonesiishu lejaa,
No zilganmelnaas debess malas,
Ko teiksi manu zakjiit,
Ko veel tev varu saciit,
Tu buusi mana muuzham,
Neviens man Tevi neatnjems
Un muusu starpaa kaisle
Buus muuzhiiga kaa saule,
Buus Tava sirds tik mana
Liidz pasaule veel buus.

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
Lodveida_zibens	2004-06-08 10:59
Jēzus marija, kāda banalitāte! Vienīgais par ko brīnos - kā veci, divu gadsimtu vecu dzejoļu rindas var tik precīzi atražoties 21 gadsimtā? Kādās grāmtās šito var izlasīt mūsdienās, uz bibliotēku jādodas? Pat Lauris un Gunārs raksta modernāk, man šķiet.
kumarinsh	2004-06-08 11:02
Satriecoshi!Iedzimts maakslas talants:)
emerica	2004-06-08 11:17
psc! nekas sevishchs! dzejolji ir jaaraksta ar atskanjaam!
cukurdupsiite18	2004-11-30 16:24
nju super!!!..laikam tieshaam tef ir talants...taa turpinaat...:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!