domas

domas ātras.
par vēju,
kas virpuļo
un nes sāpes,
pašas nezin to.

kā atrvilciens
no fantastiskas filmas.
sapņi, ilūzijas.
smeldzot manām sliedēm.
kā, lai aptur to,
vai paņemt aizbēgt,
man no smaguma,
kas dzelzim
mani sloga?

elpa sirdi žņaudz,
visa pārak, parāk..
pārāk daudz!
varbūt apsēsties
pie loga?

vēji, sāpes
gāram.
vilcieni aiznes
uzblīduso domu,
nu jau aizmirsto.

un klusē nu jau nakts,
un runči čurā
lejup, kaimiņam
uz jaunās mšīnas.

jocīgi.

kāds riepām kaucot
klusā ielā
projam aiznesas.
laikam bēg no sapēm,
nerimstošam smeldzes slāpēm.

tēja krūzē virpuļo,
nedomaju
ne
par
ko...

ko?