Viljama akvārijs II (tiem, kuri redzēja un tiem, kuri ne ;)

notek rūsa,
ielas jauku laiku sola.
mazu kāju pāris
bikli siltu dienu min.

pierei pilipuši
melnu matu spārni.
viņas krūtis
salijušo kleitu plēš.

šaja naktī,
kura ir jau viņa.
viņam mirklis
katras lases takts.

negaidīti skumja
nakts, kas beidzas priekā.
nolīst slapju
melno matu sašūpota šalts.

nbāl autobuss,
iebrauc ielas malas paltī.
slapjā kleita
slapjāka par slapju nekļūst.

uzvelk kurpes
mazās, mūžībai tik mīļās.
divi pāri
mazu slapju kāju.

atskatās un neredz
viņa glīto stāju.
divi logi,-
gazeļ` brūnas acis.

viņa sirdij
iekāpt šoreiz viņā.
ir vēl kāda
pietura šai maršrutā.

savienojas atkal
roku rokā, mūžam mūžā.
nodziest rampu gaisma
avārijā peld vairs ēnas vien.

patiesība aizbrauc
vecam autobusam nedzirdami čīkstot.
še vairs tikai
aktierspēle skumju stāstu svin.