Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Viljama akvārijs.
rasas pirksti
rīta saules noskūpstīti. tumsas plauksta spiesta gaismas dūrē. putni žāvās atver skaņu knābjus. dūmu miglā iznirst smirdīgs autobuss... ieeļotas durvis liekulīgi klusi veras. šķēpa rokturs pārslēdz jaunus ātrumus. Viljams iegulst plastikāta dūnu pēļos. skumji atvadoties logā veras viņa skats. galā negaida vairs skumjā karaliene. Tibalds zobenu vairs necels Saulē. Romeo, kas mira nu ir spiests še mūžam dzīvot. kāpēc Dzuljetai vairs nav pat kaps? atvadoties paliek Veronā tik gumijotas sliedes. rīta lietus sajauc laiku skābā vīnā.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|