Vasaras rīts

Vasaras rīts
sirdī trīc...
kāds rīta blāzmu
nozadzis,
neticības auksto dvašu
pie kājām izlējis.
Karstumā kā migla tā
lēnām augšup slejas,
pasaule smejas...
nav vietas
vakara ugunīm -
ir rīts,
vienkāršs samtains rīts,
maigs rozā cietoksnis,
lipīgā kremā izplūdis
pie rokām ķep!
Tas neatlaidīs,
uz ceļiem nospiedīs,
lai trīc...
vēl vakardienas rīts
palicis nesadalīts,
apsolīts,
klusumā ierakstīts.