es aizeju?

Tavi aizejošie soļi,
manās domās sarindoti oļi...
vējš met vientulību sejā,
nakts skurbumā un mēnesnīcas dejā...
vēl reizi gribas liedagā klejot,
putu pielietā mēnesstaru mirdzumā…
kailām pēdām zālei pieglausties,
tumšo ēnu skavās – atkal aizmirsties…
Es aiziešu, tik pacieties,
ļauj vēl reizīti šo spārnos pacelties…
Zvaigzne plaukstā gaismu tur?
ozola saknēm pieglaužos,
ķiršu sarkanā ugunī pārvēršos,
es aizeju tepat - kautkur...
es esmu zāles stiebrs vējā,
kas piekļaujas un pakļaujas...
es esmu datorvīruss,
kas sistēmā ieēdas ;))
arī meli, tikai šķietamība
un klusa saticība...
manis nav -
tās domas Tevī - par sevi