14.

maz viņu
un tas ir daudz,
bet šodien
Latvija klust sērās.

jāņugunis
gadu desmitgadēs
tikai sirdīs.

un maizes gabaliņš
kad zeltu nespēj atsvērt.
tik maz tā bijis,
ka zem spilvena
vēl šodien naktīs
kā draudzīgakais draugs
top ikvakarus likts.

nekas nav aizmirst,-
šodien karogi mums saka,
bet acis redz
ar bērna kāju
draugs tiek spārdīts.

nedaudz skumji,-
rakti sasluši kapi,
un šodien varam
maizi
kājām...