laikam...

pirtiņā caur skursteni dūmi kūp,
vai gan kādu viņas asaras rūp?
pirtī kāda meitene raud,
laikam dzīve viņai draud,
ņirgas un smiekli skan ausīs,
asaras sariešas viņas acīs,
ilgi viņa dzīvo bez laimes,
ilgi viņu piemeklē tikai sāpes,
laukā aukstums un sals,
kad gan nelaimēm pienāks gals?
sen viņa vairs neredz prieku,
sirds lūzt par katru nieku...
bet visi par to tikai smejas,
meitene ienīst šīs sejas.
kad gan viss mainīsies?
kad gan meitene atkal priecāsies...