Ilggadējā, šausmīgā nakts.

Tur, upes kreisajā krastā
Norisinās kauja.
Skan blīkšķi, šāvieni
Kliedzieni, bērnu brēcieni.

Aptumst debesis,
tās kļūst melnas.
Mākoņi savelkas kā biezos dūmos.
Nodārd pērkons un upe lien ārā no saviem krastiem.

Sāk čabināt lietus.
Turpat, tuvējā klētiņā
Saskrien visi bēgļi.

Tā ir šausmīga nakts.

Un tad iestājas klusums.

Vēl vakarvakarā te gāja uz nebēdu
Un kliedzieni & bērnu brēcieni
arī ir apklusuši...

Kāds nožāvājas,
Kāds jau paslien galvu laukā no klēts.
Un tad tavu brīnumu!

Zaļa, nosarmojusi zāle
uz grants ceļiem nosēdušies putekļi.
Un saule spīd, it kā smaidīdama,
Vēstot saka, ka teju ir sācies PAVASARS>>>>>>>>>>>

P.S. Raxtīts šīs kaujas beigās.