puisēns

Sēž puisēns istabā tumsā.
Tam acīs melnīgas bailes.
Tam prātā nāk mokoši murgi,
Un asaras pārvēršas asiņu jūrā.
Puisēna bailes aizsniedz jebko,
Tas nevar pakustināt itin neko.
Tas sastindzis istabas stūrī glūn.
Un nespēj bilst it neko
Puisēns krīt un krīt.
Līdz degošās liesmās nonāk tas.
Viņa acīs vien redzama nožēla,
Nožēla par savu izmaitāto dzīvi!!!!