...nosaukuma pēc

Tu atstāji viņu vienu
Un tu to domāji nopietni
Mēs gribējām lai tā būtu
Gribējām lai sadeg baltās papīra lapas
Kas nesušas tik daudz posta
Viņa joprojām staigā pa istabu
Un šķetina rokās asinssarkanas dzijas
Un dzied –
Par spīti kraukļiem kas lidinās apkārt
Un izsalkuši badīgi ķērc
Viņa atnāca mātišķiem soļiem
Un groziņu zemenēm pilnu
Bet es raudzījos uz ļaudīm
Raudzījos caur kristāla prizmu
Raudzījos un šausminājos
Vislabāk saskatīt var caur netīru stiklu
Tāpat kā sajust vislabāk ja rokās ir cimdi
Un pasacīt vislabak var bez vārdiem
Pasacīt ar klusumu
Pateikt ar nepasacīto
Ar asarām un vieglu mulsumu
Un krāsām –
Kā tai varavīksnē tonakt
Kas pacēlās aiz ūdenstorņa tuklā vidukļa
Tu neteici neko
Bet pasacīji ļoti daudz –
Jo viņam bija baltais zirgs un apmetnis
Un nebija kauna – sāpju vienkāršu nebija
Tonakt spīdēja saule
Tonakt man bija vienalga