Pretī bangām.

Izmisušas kaijas klaigas
Pār vētras plosītu jūru,
Zibens pāršķelta koka vaidu
Es dzirdu! Es jūtu!

Tu! Tu! Tieši Tu,
Mans laiks, vēl smaidi,
Un gaidi pārejam lietu
Uz citu vietu!

Varavīkšņu lokos es izšaušu
Nakts bultu pret dienu!
Nolīs krāšņs serpentīnu lietus!
Un jūra saplūdīs ar saules rietu!

Tu! Tieši Tu, mākon’!
Apakšā savu pēli man sviedi,
Kad lidojot atdūros pret sienu,
Lai krītot nebūtu par cietu!

Jūras bangās, vētras dejā
Es aizvirpuļošu droši!
Jo es dzirdu! Jo es jūtu!
Jo es izdzīvošu!