Nenoticis lidojums
Tāds sajūtu izvirdums
Var būt tikai vienreiz.
Neesmu gatavs
Piedot.
Spārni jau trīsuļo,
Glāsmaini vizuļo,
Alkstot tik vienu –
Lidot.
Ar smaidu noglāsti,
Ar skatienu iedur
Dziļi zem lāpstiņām
Dvēselē.
Skudriņas tekalē
Augšup un lejup,
Es reibstu un attopos
Renstelē.
Ieskrējiens atdūries Raudu mūrī.
Viedokļi par dzejoli |
malva |
2005-06-08 00:25 |
nezinu ne - kas Tu, ne - kāds Tu, bet Tava rakstīt maniere man patīk |
Drusts |
2005-06-08 06:03 |
:)ēēēu! Turies lidotāj-visiem gadās("visiem" apmēram tāpat kautkā).. cerams mūrī ar pieri?! cerams spārni palika kārtībā!? Labi, ka raudi-pat ja to mūri neizmiekškjēsi ar asarām- Labi! |
Grace |
2005-06-08 09:04 |
Tas, kurš reiz mēģinājis lidot, darīs to atkal... :)
Bet teksts šis ierakstās arī manā sirdī... :) [skaisti!] |
eugen |
2005-06-08 12:12 |
T_J :)) [++++] |
M_o_n_t_a_n_a |
2005-06-08 13:10 |
Man ljoti patiik...lido! Nekas, ka beigaas pret kaut ko atdursies - megjinaat vajag!:) |
cikala |
2005-06-08 13:12 |
bet tā pat jau viss ir bezgalīgs kritiens.. |
The_JeremY |
2005-06-08 13:30 |
Eugen - šis vienkārši ir [lidojumam nelabvēlīgs laiks] :) |
shpirkalka |
2005-06-08 14:01 |
man ljoti patiik |
AKAA |
2005-06-08 15:57 |
labaa noskanja... veiksmiigi pasleepta. burviigi smeldziiga. ljoti patika |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|