cīruļi

neapsegta kāja salst,
deķis nesedz arī galvum
zeķes vientuļas uz grīdas
runcis uzbužina spalvu.

tupelēs iestrēdzis rīts,
līdz ar sieru.
nedot modinātajs
svētu mieru.

Romeo,- tas nav cīrulis
bet lakstīgalas treļi,
un gaišums tur aiz loga
tik manīgs Mēness,
viltu dara,
mānot dzīvi
tā, kā paisums
apēd smilti.

velna milti!
atkal slieos,
svaigas zeķes,
prom ar lakstīgalām,
vārnu ķīviņš maizes dēļ...