Varbūt!

Kad sirds ir pilna,
sāp un smeldz-
ar zilzaļu vilni
vēstuli rakstu.

Varbūt tavas acis
pat nelasīs,
svešajām tālēm
lūkodamies.

Varbūt tavas kājas
pat sabradās,
uz neatgiešanos
aizsteigdamās.

Varbūt tavas rokas
pat saplēsīs,
ar svešajām glāstā
savīdamās.

Bet lai arī samin un sabradā!
Un lai arī vējš
ar smiltīm
to dzēš!

Kad sirds ir pilna,
sāp un smeldz-
ar zilzaļu vilni
vēstuli rakstu.