Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
..nieki niecinji [4]
ar vecu trīcošu roku zīmēta ainava reljefs un koki kā saburzīti un aktieri kā no citas lugas vārdi atskan ne tādi un ne tur un ne tam Dievs nekad nau bijis labs dramaturgs un tagad ir novecojis * * * tu man saki kaut ko par gaismu un troxni [radio laipna sievietes balss skaita līķus] es nolūpoju teu pieri un noglāstu matus kā bērnu pierunāju vēl gulēt viss ir tik nepareizi ka skaisti tik nepareizi ka statistika mūs nepieskaita * * * es lūdzu Tevi [kuŗu citu man lūgt] mazliet gaismas mazliet miera mazliet ceļa un ziedu un mazliet būt lai es varu ar savām rokām ar savu dzīvi kādu bērnu kādu sapni sapņot un pasargāt
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|