Vinnijdunga

jau ārā lietus līījis,
bet sniega tomer naff.
vai reiz tā kadreiz bīījism
kad Tīģers saka vaff.

(un kāja atkal peļķē)

tā dienas aust bez mi-Tas
un kā man patīk ši-Tas,
ka visur plešas peļ-Ķes,
bet logos vecas neļ-ķes.

(tas vienkārši, lai skan)

tik zibens nesper durViss
un tējas krūzē burViss
šai podā uzdīgst medus
un saldums ciets ka ledus.

(un ķepas ielīp mmmMan)

reiz (mm) kadreiz (MMM) šoreiz raksTu
ar pirkstu burtus baksTu (laizu)
Tu domā, ka tā vienMēr,
takš nevar dungot toMēr.

(bet kas var to man liegt)

ir kaut kas arī jāceļ
un kautkas jāsaplēš.
un jāļauj dzīvei pašai
lemt ko tā pati tēš.

(un podam atkal dibens
bet nevaj`g ļoti skumt,
kad vienpadsmitīgs vēders
pu rum pu rum bum bumt.)