Tukšs.

Tukšs. Viss tukšs.
Pat sāpēt nav kam.
Sapnis izrauts no rokām
Un aiz deviņām atslēgām.
Kā cietuma kamerā es,
Atlauztām rokām
Un ķēdēs saslēgtām.

Nav vairs šaj tukšumā
Atbalsis nevienas.
Vien smagas domas
Un apstājies pulkstenis pie sienas.
Nav vairs.
Nejūtu, neredzu, nedzirdu!
Nav vairs. Viss.
Laiks nomiris.

Kluss. Viss kluss.
Kā pēc postošas vētras.
Tik izmētāti prauli un gliemežvāki,
Un norauta priede no kalna,
Pakritusi smiltīs raud
Un jūrai klusi čukst pēdējos vārdus-
Es mīlējusi esmu..

Priedes vairs nav.
Stāv kalns tukšs.
Bet dzintarā joprojām deg -
Priedes vārdi...