čuksts

dzirdi, ka ārā jau rudens.
lapas krīt ar maigu čukstu.
tās vēlas ko pasacīt,
tās grib arī nopslēpties,
jo tik daudz tās ir redzējušas,
tāpēc krīt, lai pazustu,
un nevarētu pateikt,
cik daudz cilvēki ir cietuši.
viņas bēg un cer,
ka reiz viņas aizslaucīs,
lai nespētu pateikt, kā ciešam mēs.